Citādie/ Dumpinieki/ Sabiedrotie

Izlasi, pirms ej skatīties filmu!

 Tavā bibliotēkā ir visas trīs grāmatas.

Filma " Dumpinieki" no 20. marta

Paldies Tev, Aspazija!

Johanna Emīlija Lizete Rozenberga (dzimšanas dokumentos — Rozenvalde), vēlāk — Elza Pliekšāne (dzimusi 1865. gada 16. martā, mirusi 1943. gada5. novembrī), plašāk pazīstama kā Aspazija, bija latviešu literāte un politiķe.

 

Dzimusi 1865. gada 16. martā turīga Zemgales zemnieka ģimenē Zaļenieku pagasta "Daukšās".Mācījās Zaļāsmuižas pamatskolā, Jelgavas Dorotejas meiteņu pamatskolā un Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā (1874—1884), ģimnāziju nepabeidza, izstājās īsi pirms tās beigšanas. Dedzīgi lasīja vācu romānistus un dzejniekus, savus pirmos dzejoļus uzrakstīja 14 gadu vecumā vācu valodā. Ģimnāzijas pēdējo klasi Rozenberga nepabeidza un 1886. gadā apprecējās ar Vilhelmu Maksi Valteru. 1887. gadā laikrakstā "Dienas Lapa" feļetona pielikumā tika publicēts viņas dzejolis "Jaunā gadā", viņa piedalījās lugu konkursā ar drāmu "Atriebēja", taču tā netika iespiesta cenzūras iebildumu dēļ. Pēc šķiršanās no pirmā vīra laikā no 1891. līdz 1893. gadam Aspazija strādāja par mājskolotāju Jaunsvirlaukā, Pociemā, un sacerēja lugas "Zaudētās tiesības", "Vaidelote" un poēmu "Saules meita". Šos darbus viņa publicēja ar pseidonīmu "Aspazija" (no sengrieķu ‘mīlamā’, kas bija arī izglītotās Perikla draudzenes vārds) un viņas lugās spilgti attēlota sievietes cīņa pret dogmām un aizspriedumiem, par tiesībām veidot savu dzīvi saskaņā ar jūtām.

Pēc pārcelšanās uz Rīgu 1893. gada novembrī strādāja Rīgas Latviešu teātrī par koristi un sāka nodarboties ar žurnālistiku. 1894. gadā teātris uzveda viņas lugas "Vaidelote" un "Zaudētās tiesības". Šajā laikā viņa iepazinās ar Jāni Pliekšānu (Raini), kurš tolaik bija avīzes "Dienas Lapa" redaktors un pievienojāsJaunās strāvas kustībai. 1897. gadā iznāca Aspazijas pirmais dzejoļu krājums "Sarkanās puķes", kas izraisīja plašu rezonansi sabiedrībā. Pēc kustības sagrāves Aspazija 1897. gada 23. decembrī Panevēžā salaulājās ar apcietināto J. Pliekšānu. No 1898. līdz 1903. gadam viņa strādāja "Dienas Lapas" redakcijā un pārmaiņus dzīvoja Rīgā un Vjatkas guberņas Slobodskajas (Слободской) pilsētā pie izsūtītā Raiņa. Šajā laikā viņa kopā ar Raini tulkoja Johana Volfganga fon Gētes darbus, Aspazija viena pati — Henrika Senkeviča, R. Hamerlinga darbus. Kopā ar Raini 1905. gada revolūcijas laikā Aspazija aktīvi piedalījās dažādos masu pasākumos un viņas drāmas "Sidraba šķidrauts” izrāde kļuva par vienu no spilgtākajiem latviešu garīgās un nacionālās atmodas notikumiem.

Sākoties represijām, viņi 1905. gada nogalē emigrēja uz Šveici, kur līdz 1920. gadam dzīvoja Tičīno kantona Kastaņjolā pie Lugano ezera. Pēc atgriešanāsLatvijā Aspazija tika ievēlēta Satversmes sapulcē, piedalījās Latvijas Republikas izveidē un aktīvi aizstāvēja sieviešu tiesības.

Aspazija mirusi 1943. gada 5. novembrī, apbedīta blakus savam vīram Raiņa kapos. 1996. gadā Aspazijas pēdējā dzīvesvietā Dubultos atvērts muzejs. 2004. gadā veiktajā aptaujā par 100 visu laiku ievērojamākajām Latvijas personībām Aspazija tika ierindota 20. vietā.

Izmantots materiāls no www.wikipedia.org

Nāc, gatavosim rotaļlietu kopā!

Bērsteles kultūras namā

27.martā

Plkst. 15:00

ROKDARBU DARBNĪCA MĀMIŅĀM

TĒMA  „ Gatavojam  mazuli attīstošo rotaļlietu pašas!”

Līdzi variet paņemt  kokvilnas audumu, pieskaņotas krāsas diegu, lentītes, sutažu, interesantu auklu  un pogas, caurveramas bumbiņas- visu, kas mazam bērnam varētu šķist interesants aptaustot…

Kā jau redzi, attēls ņemts no viena fantastiska bloga- www.pieineses.blogspot.com  

Kopā ar māmiņām darbošos es, Bērsteles bibliotēkas vadītāja Anita. 

P.s. Inesīt! Paldies par iedvesmu un Taviem skaistajiem darbiem!

Sākam remontēšanos!

Klau, mans mīļais bibliotēkas apmeklētāj! 

Pavasaris nāk ar jaunu dvesmu, svaigu elpu un spirgtumu- Tava bibliotēka arī to ir pelnījusi!

Sākam remontiņu!

 

 Pirmie pārceļoja bērnu un jauniešu literatūras plaukti, tad sekoja, daiļliteratūra svešvalodās, tad jau arī kino, mākslas, dārza un citu praktisko nodrabju grāmatu plaukti izkārtojās pārējās  bibliotēkas telpās...

Piedod par sagādātajām neērtībām, bet, lai taptu skaistums, ir mazliet jāpaciešās un jāpiecieš neērtības.

Senie foto Tavā bibliotēkā

Cilvēkos senās fotogrāfijas parasti izraisa pozitīvas emocijas, sevišķi, ja vēl pastāv iespēja atpazīt kaut ko savu, pazīstamu, tuvu, iespējami redzētu… Tieši tādēļ Bērsteles ciema iedzīvotāji janvārī bija aicināti nākt uz bibliotēku, skatīt senās fotogrāfijas un atcerēties to laiku, kad fotogrāfijas tika uzņemtas.

Paldies visiem tiem, kas atnāca un ielūkojās milzīgajos krājumos. Tik daudz saviļņojuma, prieka un smieklu bibliotēka sen nebija piedzīvojusi, jo atnāca pat tie, kas gadus 10 un 15 nebija nākuši!
     Lielu pateicību esmu parādā jaukajām pensionāru dāmām, kas aktīvi ķērās pie darba un rakstīja pazīstamajiem cilvēkiem vārdus, uzvārdus, amatus... Šķīrāmies vēlā pēcpusdienā, kad gandrīz katrs projām gājējs smaidīja un teica, ka nāks atkal, jo gribas vēl un vēl skatīties vecās fotogrāfijas. Nākamajā dienā jau pirmais "vēl" bija klāt un pāris stundas iegrima vienā no foto kastēm.

      Milzīgs paldies mums visiem kopā ir jāsaka ilggadīgajai bibliotēkas vadītājai Veltai Počai, kas tajos laikos, kad fotogrāfijās vērtība netika redzēta un tās bija lemtas iznīcībai, ieguldīja milzīgu darbu, lai tās saglabātu.

 

     Bērsteles bibliotēka ir bagāta ar fotogrāfijām. Precīzs skaits vēl nav apkopots, bet tās ir vismaz pāris tūkstoši. Sovhoza “Bērstele” laikā ir bijusi štata vieta fotogrāfs, tam ir bijusi pat savu fotodarbnīca. Fotogrāfs ir fiksējis Bērsteles iedzīvotāju darba gaitas un svētku reizes, dokumentējis lielākos sasniegumus tautsaimniecībā, fiksējis dažādus kuriozus ikdienas atgadījumus, kā arī bijis klāt Bērsteles ciema būvniecībā.

Fotogrāfija, iespējams, datējama ar 1978. gadu, pasākums nav līdz galam noskaidrots. Pastāv versija, ka sporta spēles Līgo vakarā. No kreisās- Juris Ņikitins, Vitālijs Bļinkovs, Edgars Krūmiņš, Ņikitins Vadims, Valdis Romaņenkovs, Valērijs Romaņenkovs un Aleksandrs Krečinovs, Edijs Zelmenis. Vitālijs Bļinkovs atceras: „Vecāki tā gada pavasara pusē nopirka riteni "Orļonok". Ritenis bija liels, ar siltajām biksēm kājās esot bijis grūti uzkāpt. Vasarā, kad uzņemts foto, tad gan jau "dzenājies" kā lielais. Dažādas sporta spēles bērniem un pieaugušajiem bijušas diezgan bieži, lielākiem zēniem parkā pat bijusi uztaisīta trasīte, kur ar mopēdiem braukt. Paši spēlējuši "ķerenes" pa kokiem, kuros bijušas iekārtas dažādas virves un koku zari.”

Gunta Šurna: „1983. gada 8. marta svētki padomju saimniecības „Bērstele” bērnudārzā. Tajos gados uz svētkiem bērnudārzā nāca tikai mammas – tēvi bija aizņemti darbā, jo visiem bija obligāti jāstrādā. Bērnudārzā darbojās divas grupas – lielā un mazā grupiņa. Pasākumi notika abām grupām kopā. Tā kā pasākumu zāles kā tādas nebija, tad izlīdzējāmies ar lielās grupas telpu. Priekšpusē sēž mazās grupas bērni, jo lielie uzstājas. No labās puses pirmajā pusē: Inga Abace, Kristīne Poča, Tatjana Vaitkevičus, Valentīns Titovičs, Raitis Mackevičs, Aleksandrs Čolno, Vladislavs Haritonovs, Aleksejs Žuravļovs. Mammas - Līga Mackeviča, Inese Barisova, Gunta Šurna ar meitu Līgu, Valentīna Krūmiņa, Daina Abace, Larisa Barane


 

Gunta Šurna: „Pavasarī sējas laikā padomju saimniecības „Bērstele” ēdnīcas darbinieki veda uz lauku mehanizatoriem siltas pusdienas. Attēlā redzamā saimniece ir Antoņina Pormeistare. Kamēr vīri ēda siltās pusdienas, tika izrunāti  dienas jaunumi, izstāstīts kāds joks, pavēstīts kāds šīsdienas svarīgs notikums. Tādējādi vīri nejutās atrauti no sovhoza ikdienas dzīves. Par šādu siltu pusdienu pievešanu uz lauka priecājās arī mehanizatoru sievas – vīriem jāēd sausās sviestmaizes.”

 

     Fotogrāfijas bibliotēkā ir aplūkojam joprojām. Patiesi ceru, ka kopīgiem spēkiem varēsim atpazīt maksimāli daudz cilvēku, vietu un aptuveno laika posmu, kad fotogrāfijas ir tapušas. Ieguldot mūsu kopīgo darbu, mēs tās padarām par īstu un saglabājamu vēstures liecību.
 

Anita Šveda,
Bērsteles bibliotēkas vadītāja