ceturtdiena, 2017. gada 19. oktobris

Protams, Lota māk braukt!

     Ļoti mīļai un daudzu iecienītai bērnu grāmatu autorei A.Lindgrēnei (1907.-2002.) 14.oktobrī tiktu atzīmēta 110 dzimšanas diena, ja vien jau 2002.gadā rakstniece nebūtu devusies mūžības ceļojumā, atstājot mums tik daudz skaistu grāmatu... Domāju, ka katrs no savas bērnības skaidri atcerās jautro Karlsonu, kas dzīvo uz jumta, Peppiju Garzeķi vai Lennebergas Emīlu! 
     Viena no beidzamajām grāmatām, kas tulkota latviešu valodā, ir par meitenīti Lotu- "Protams, Lota māk braukt!" (2015.g.) Tieši šo grāmatu izvēlējos, kad 16.oktobrī tikos ar saviem lielākajiem lasītājiem pirmsskolas izglītības iestādē "Mārpuķīte"! Kopīgi lasījām grāmatu, pārrunājām dzirdēto un pagatavojām Lotai ķiveres, lai ar jauno velosipēdu droši braucās. 


      Lota tika pie 20 krāsainām un pilnīgi drošām 😆 papīra ķiverēm, bet 13 bērni samainīja jau izlasītās grāmatas pret jaunām.

 Tiekamies atkal  novembrī un turpinām iepazīt grāmatu priekus!

Tava bibliotekāre Anita

Ābolu lietus bibliotēkā

Mums šodien ābolu lietus bibliotēkā!

       Un burkāniņi bira, un kāpostiņi ripoja, un brokolīši zaļoja! Apaļie ķirbji un arbūzi vēlās... Mazie ciemiņi bija ieradušies ciemos, lai kopā ar bibliotekāri iepazītos ar M.Cielēnas dzejoli "Ābolu lietus", šķirotu augļus, ogas un dārzeņus pēc krāsām, krāsotu tos, grieztu un līmētu, līdz burkas pilnas ar pašgatavotu  "kompotiņu"!


     Kopīgi vēl mielojāmies ar gardo Lilallā omītes Miega zaptīti, lai pusdienas miedziņš pēc čaklajiem darbiem un jaukajām rotaļām bibliotēkā īpaši salds!



Tiekamies citu reizi!
Tava bibliotekāre Anita

pirmdiena, 2017. gada 9. oktobris

Mazo un lielo lācēnu diena bibliotēkā.

   3.oktobra rīts pienāca pavisam sabozies un lietains. Mākoņi bija lietus pilni un nevarēja pārstāt līt.  Ļoti satraucos par Bērsteles bibliotēkas mazajiem ciemiņiem, kas bija solījuši ierasties. Jo nācēji pavisam, pavisam mazi. Tādi, kuriem nav vēl pat 3 gadiņi!



     Lāčugrāmatas uz palodzes; rotaļu lācēni, lāči un lāčuki satupuši, kur, nu kurais, lai godam sagaidītu mazos ciemiņus. 
Un viņi bija klāt! 


     Mazliet nobijušies, mazliet kautrīgi, bet arī zinātkāri! Lielā nopietnībā klausījās stāstu par mazo lācēnu un viņa piedzīvojumiem, mēģināja skaitīt skaitāmpantiņa rindas, mīļoja lielus un mazus lāčus, meklēja katram lācēnam pareizā izmēra māju, ēda lāču lielo kārumu-medu. Kad drosme un spēks no medus bija klāt, tad katrs veidoja savu lāča sejiņu no sāls mīklas, kur rozīnes bija gan lācēna acis, gan deguns, gan mute... Zinām, ka arī tās ir kārtīgi jāuzēd, lai novērtētu, vai gana labas 😋  Tad vēl lielā ūdens bļoda, kur kārtīgi nomazgāt rokas pēc darba un klāt laiks, lai mazliet arī vēl parotaļātos...


To, kā mums jauki gāja vari apskatīt galerijā!
Tava bibliotekāre