Bērsteles bibliotēkai 70. gadi... Tā mazliet jocīgi stāvēt šī
gadu skaitļa priekšā un saprast, ka tam šobrīd ir tieša saistība ar mani,
Bērsteles bibliotēkas vadītāju.
Pētot man pieejamās ziņas dokumentus, nākas apjukt. Ir
dokumenti, kuros, kā bibliotēkas dibināšanas gads tiek minēts 1945.g.(gada
nogale), ir dokumenti, kuros, kā dibināšanas gads minēts 1946.g Vēl tālāk meklējot, samulstu pavisam- parādās
pat 1955.gads. Kā ir bijis patiesībā,
atliek tikai minēt. Prieks satikties un
padomāt, kā ir bijis tajos tālajos, senajos laikos, mums ir un tieši tamdēļ
tikāmies 11.decembrī -gada nogalē, soli pirms gadu mijas.
Kā jau jums ir zināms, bibliotēka ir vieta, kur ir iespējams
ne tikai paņemt lasīšanai jaunākas vai vecākas grāmatas, bet arī uzzināt
svaigākos un aktuālākos jaunumus no periodikas. Tā arī bija pirmā vieta, kur
meklēju jeb kādas ziņas par Bērsteles
bibliotēkas dibināšanu- 1945./1946.g. periodikas izdevumi. Diemžēl meklējumi nevainagojās panākumiem.
Ziņas par b.-kas dibināšanu neatradās, bet toties uzzināju daudz interesantu
ziņu par tiem cilvēkiem, kuri iespējams ir nākuši uz bibliotēku.
„Plašajās remonta
darbnīcās pēc papuves uzaršanas novietoti 7 saimniecības traktori. Te tos
pārbauda un izdara kārtējos remontus pašu traktoristu spēkiem. Arī ziemu neviens
traktors nav vests citur remontēt, bet viss padarīts ar pašu rokām. Liels
palīgs traktoristiem ir kalējs Indrulis, kas pats izgatavo daudzas komplicētas
mašīnu daļas. Vienu galu no lielās dzīvojamās ēkas iekārto bērnudārza
vajadzībām. Bērsteles padomju saimniecībā 52 strādniekiem un darbiniekiem ir 15
bērni vecumā no 3-10 gadiem. Bērnudārza audzinātāja atvesta no Rīgas. Tā ir ar
lielu praksi šajā nozarē un jau no pirmās dienas ieguvusi mazo pilsoņu
draudzību.
Bezģimenes
strādniekiem ierīkots kopgalds. Pusdienās spēcinoša barība gaumīgi iekārtotās
ēdamās telpās. Saimniece pieņemta no Mežotnes mājturības skolas audzēknēm un
prot likt lietā savu kulināro mākslu. Strādniekiem gaļas un piena ēdieni,
svaigi gurķi un salāti, par ko rūpējas dārzniece b.Sīle.”
/Laikraksts “Cīņa”,
1945.gada 5. jūlijs/
Tā, lūk ir izskatījies Bērsteles pusē, kad nesen ir beigušās
kara šausmas un cilvēki sāk jaunu dzīvi.
Par bibliotēkas izveidotājiem ziņu nav. Uzzināt var tikai to, ka
lielāko laika sprīdi bibliotēka ir bijusi kā
arodbiedrības bibliotēka. Pirmās ziņas par bibliotēkas vadību parādās
1951.gadā, tad tiek nosaukta vadītāja Zvejniece, kuras vārds, diemžēl, nav
zināms. Viņa bibliotēku vadījusi deviņus gadus. Šajā laika periodā man arī nav
izdevies atrast informāciju par notikumiem, kas saistīt ar bibliotēku, bet
darbs un sadzīve periodikā tiek
atspoguļota ļoti plaši. Pētot tā laika periodiku uzzinu, ka tiek
paplašināts lauku medicīniskais tīkls, kas tieši skar arī Bērsteles
iedzīvotājus.
“Pašlaik beidz
iekārtot vēl vienu lauku slimnīcu Sesavā. Tā apkalpos padomju saimniecības
“Bērstele” strādniekus un Ļeņina vārdā nosauktās saimniecība arteļa, kā arī
kolchoza “Padomju jaunatne” kolchozniekus”
/“Par atgriešanos
dzimtenē”, 1956.g. 16.decembris/
Un tad jau klāt arī 60-tie gadi, kad bibliotēkā mainās
darbinieki ļoti bieži. Petrova Lidija, Savelkova Anna, Petrova Elita- šīs visas
kundzes ir strādājušas bibliotēkā un nodrošinājušas bibliotēkas darbu,
atbilstoši tā laika prasībām. Savukārt
laikrakstā “Padomju Jaunatne” 1963.g. 13.oktobra numurā var lasīt, ka Bauskas
pusē rit politiskās literatūras propogandas un izplatīšanas mēnesis.
“No rajona centra
tālākajās Raiņa, Zālītes un Bērsteles padomju saimniecībās un citur iekārtoti
politiskās literatūras kioski, kur pārdod marksisma-ļeņinisma klasiķu darbus,
brošūras par partijas CK Plēnuma lēmumiem un materiālus politisko pulciņu
klausītājiem”
1974.gadā par bibliotēkas vadītāju strādā Anatolijs Karpovs,
jau iepriekš iepazīts Bērtseles bibliotēkā, kā fotogrāfs, kurš veidojis
iespaidīgo foto materiālu par šo ciemu. Iespaidīgā foto arhīva atrašanās bibliotēkā acīm redzot ir
likumsakarīga. Joprojām ļoti aicinu vietējos iedzīvotājus nākt uz bibliotēku,
apskatīt fotogrāfijas un kopīgiem spēkiem mēģināt atpazīt attēlos redzamos
cilvēkus, laiku, vietas un notikumus. Domāju, ka šī fotoarhīva sakārtošana būtu
liels cieņas apliecinājums gan bijušajam bibliotēkas vadītājam, gan bibliotēkai
pašai.
1975.gadā bibliotēku vada Agra Zaķe, kas šobrīd ir Iecavas
vidusskolas direktore, bet 1976.gadā darbu sāk visilggadīgākā bibliotēkas
vadītāja Velta Poča, kas lielu daļu sava aktīvā darba mūža- 25 gadus- veltījusi
bibliotēkai. Joprojām ir aktīva grāmatu lasītāja, atļaušos pat teikt, ka
“gardēde”, jo vienmēr tiek izvēlētas jaunākās grāmatas, kas ir nupat kā
iznākušas, sacēluša rezonansi mēdijos vai presē, atstājušas pēdas Latvijas kultūras telpā.
Patiess prieks par šādiem bibliotēkas apmeklētājiem, kas ir savā laikā likuši
stabilus pamatus bibliotēkai šodienā.
2001.gadā V.Poča dodas pelnītajā atpūtā, beidzot savas darba
gaitas, bet viņas vietā nāk jauna meitene, Inta Mihailova, kas bibliotēku vada
līdz 2014.g.martam. Savu darbu I.Mihailova
vienmēr ir darījusi ļoti uzcītīgi un kārtīgi, cilvēki ar cieņu atcerās
šo laiku.
Ir klāt šodiena, kad bibliotēka ir nosvinējusi savu skaisto
dzimšanas dienu. Kādu es redzu šo bibliotēku? Es to redzu, kā tādu ņipru
kundzīti, 70-gadnieci, kas spēj tikt līdzi laika plūdumam, manīties tajā,
attīstīties un mans darbs tajā būtu tā vērts, lai pēc laika, papildinot garo
bibliotēkas vadītāju sarakstu, man nebūtu jākaunās, ka arī mans vārds tur ir
minēts.
Tiekamies bibliotēkā!
Fotoieskatas bibliotēkas svinībās
šeit! Paldies Ilzei par skaistajām fotogrāfijām!
