Tiekamies nebūt ne krēslas stundā, bet dienas pašā viducī, kad laiks piesēst un parunāt...
Manas uzticamās bibliotēkas apmeklētājas- vietējās pensijas vecuma kundzes- tiek aicinātas iepazīties ar Ziemeļvalstu literatūras darbiem par draudzību, tiek lasīti fragmenti no dzīvespriecīgā un ļoooti draudzīgā romāna "Lāceņu liķieris, kafija un laupīšana" un stāstīts, stāstīts, stāstīts...
Patīkami dzirdēt tik daudz stāstu par bērnības un jaunības draugiem, par skolas laiku, par nebēdnībām, kas darītas, par pirmajām mīlestībām, par visu, visu, kas piedzīvots.
Bet fotogrāfijas, kā vienmēr, ar īpašu "garšu" ...
Teiksi, ka tā nav Krēslas stunda?
Jā, droši vien, ka nav,
ja stingi seko noteikumiem...
Bet, ja seko sirdij un priekam, tad katra tikšanās ir īpaša!
Jā, tāda Tu mums esi!
AtbildētDzēstVai Tu par noteikumiem?
Dzēst