Bērsteles bibliotēkai-70

   

 Bērsteles bibliotēkai 70. gadi... Tā mazliet jocīgi stāvēt šī gadu skaitļa priekšā un saprast, ka tam šobrīd ir tieša saistība ar mani, Bērsteles bibliotēkas vadītāju.

    Pētot man pieejamās ziņas dokumentus, nākas apjukt. Ir dokumenti, kuros, kā bibliotēkas dibināšanas gads tiek minēts 1945.g.(gada nogale), ir dokumenti, kuros, kā dibināšanas gads minēts 1946.g  Vēl tālāk meklējot, samulstu pavisam- parādās pat 1955.gads.  Kā ir bijis patiesībā, atliek tikai minēt.  Prieks satikties un padomāt, kā ir bijis tajos tālajos, senajos laikos, mums ir un tieši tamdēļ tikāmies 11.decembrī -gada nogalē, soli pirms gadu mijas.

    Kā jau jums ir zināms, bibliotēka ir vieta, kur ir iespējams ne tikai paņemt lasīšanai jaunākas vai vecākas grāmatas, bet arī uzzināt svaigākos un aktuālākos jaunumus no periodikas. Tā arī bija pirmā vieta, kur meklēju jeb kādas  ziņas par Bērsteles bibliotēkas dibināšanu- 1945./1946.g. periodikas izdevumi.  Diemžēl meklējumi nevainagojās panākumiem. Ziņas par b.-kas dibināšanu neatradās, bet toties uzzināju daudz interesantu ziņu par tiem cilvēkiem, kuri iespējams ir nākuši uz bibliotēku.

„Plašajās remonta darbnīcās pēc papuves uzaršanas novietoti 7 saimniecības traktori. Te tos pārbauda un izdara kārtējos remontus pašu traktoristu spēkiem. Arī ziemu neviens traktors nav vests citur remontēt, bet viss padarīts ar pašu rokām. Liels palīgs traktoristiem ir kalējs Indrulis, kas pats izgatavo daudzas komplicētas mašīnu daļas. Vienu galu no lielās dzīvojamās ēkas iekārto bērnudārza vajadzībām. Bērsteles padomju saimniecībā 52 strādniekiem un darbiniekiem ir 15 bērni vecumā no 3-10 gadiem. Bērnudārza audzinātāja atvesta no Rīgas. Tā ir ar lielu praksi šajā nozarē un jau no pirmās dienas ieguvusi mazo pilsoņu draudzību.

Bezģimenes strādniekiem ierīkots kopgalds. Pusdienās spēcinoša barība gaumīgi iekārtotās ēdamās telpās. Saimniece pieņemta no Mežotnes mājturības skolas audzēknēm un prot likt lietā savu kulināro mākslu. Strādniekiem gaļas un piena ēdieni, svaigi gurķi un salāti, par ko rūpējas dārzniece b.Sīle.”

/Laikraksts “Cīņa”, 1945.gada 5. jūlijs/

   Tā, lūk ir izskatījies Bērsteles pusē, kad nesen ir beigušās kara šausmas un cilvēki sāk jaunu dzīvi.

Par bibliotēkas izveidotājiem ziņu nav. Uzzināt var tikai to, ka lielāko laika sprīdi bibliotēka ir bijusi kā  arodbiedrības bibliotēka. Pirmās ziņas par bibliotēkas vadību parādās 1951.gadā, tad tiek nosaukta vadītāja Zvejniece, kuras vārds, diemžēl, nav zināms. Viņa bibliotēku vadījusi deviņus gadus. Šajā laika periodā man arī nav izdevies atrast informāciju par notikumiem, kas saistīt ar bibliotēku, bet darbs un sadzīve periodikā tiek  atspoguļota ļoti plaši. Pētot tā laika periodiku uzzinu, ka tiek paplašināts lauku medicīniskais tīkls, kas tieši skar arī Bērsteles iedzīvotājus.

“Pašlaik beidz iekārtot vēl vienu lauku slimnīcu Sesavā. Tā apkalpos padomju saimniecības “Bērstele” strādniekus un Ļeņina vārdā nosauktās saimniecība arteļa, kā arī kolchoza “Padomju jaunatne” kolchozniekus”

/“Par atgriešanos dzimtenē”, 1956.g. 16.decembris/

   Un tad jau klāt arī 60-tie gadi, kad bibliotēkā mainās darbinieki ļoti bieži. Petrova Lidija, Savelkova Anna, Petrova Elita- šīs visas kundzes ir strādājušas bibliotēkā un nodrošinājušas bibliotēkas darbu, atbilstoši tā laika prasībām.  Savukārt laikrakstā “Padomju Jaunatne” 1963.g. 13.oktobra numurā var lasīt, ka Bauskas pusē rit politiskās literatūras propogandas un izplatīšanas mēnesis.

“No rajona centra tālākajās Raiņa, Zālītes un Bērsteles padomju saimniecībās un citur iekārtoti politiskās literatūras kioski, kur pārdod marksisma-ļeņinisma klasiķu darbus, brošūras par partijas CK Plēnuma lēmumiem un materiālus politisko pulciņu klausītājiem”

    1974.gadā par bibliotēkas vadītāju strādā Anatolijs Karpovs, jau iepriekš iepazīts Bērtseles bibliotēkā, kā fotogrāfs, kurš veidojis iespaidīgo foto materiālu par šo ciemu. Iespaidīgā foto arhīva  atrašanās bibliotēkā acīm redzot ir likumsakarīga. Joprojām ļoti aicinu vietējos iedzīvotājus nākt uz bibliotēku, apskatīt fotogrāfijas un kopīgiem spēkiem mēģināt atpazīt attēlos redzamos cilvēkus, laiku, vietas un notikumus. Domāju, ka šī fotoarhīva sakārtošana būtu liels cieņas apliecinājums gan bijušajam bibliotēkas vadītājam, gan bibliotēkai pašai.

    1975.gadā bibliotēku vada Agra Zaķe, kas šobrīd ir Iecavas vidusskolas direktore, bet 1976.gadā darbu sāk visilggadīgākā bibliotēkas vadītāja Velta Poča, kas lielu daļu sava aktīvā darba mūža- 25 gadus- veltījusi bibliotēkai. Joprojām ir aktīva grāmatu lasītāja, atļaušos pat teikt, ka “gardēde”, jo vienmēr tiek izvēlētas jaunākās grāmatas, kas ir nupat kā iznākušas, sacēluša rezonansi mēdijos vai presē,  atstājušas pēdas Latvijas kultūras telpā. Patiess prieks par šādiem bibliotēkas apmeklētājiem, kas ir savā laikā likuši stabilus pamatus bibliotēkai šodienā.

   2001.gadā V.Poča dodas pelnītajā atpūtā, beidzot savas darba gaitas, bet viņas vietā nāk jauna meitene, Inta Mihailova, kas bibliotēku vada līdz 2014.g.martam. Savu darbu I.Mihailova  vienmēr ir darījusi ļoti uzcītīgi un kārtīgi, cilvēki ar cieņu atcerās šo laiku.

   Ir klāt šodiena, kad bibliotēka ir nosvinējusi savu skaisto dzimšanas dienu. Kādu es redzu šo bibliotēku? Es to redzu, kā tādu ņipru kundzīti, 70-gadnieci, kas spēj tikt līdzi laika plūdumam, manīties tajā, attīstīties un mans darbs tajā būtu tā vērts, lai pēc laika, papildinot garo bibliotēkas vadītāju sarakstu, man nebūtu jākaunās, ka arī mans vārds tur ir minēts. 

Tiekamies bibliotēkā! 

Fotoieskatas bibliotēkas svinībās šeit! Paldies Ilzei par skaistajām fotogrāfijām!