14.februāra rīts nāk ar skaistu grāmatu bibliotekāres rokās, sirsnīgiem zaķu bērniem uz galda, aktīviem un darboties gribošiem
zaķubērniem, kas sēž
uz spilveniem, klausoties bibliotekāres lasīto grāmatu...
Šorīt lasījām J.Langreiteres un S.Dāles grāmatu "Es Tevi tā mīlu"- atbilstoši dienas datumam, kurš gan tika izvēlēts pilnīgi nejauši 😄 Pārrunājām, kā tad mazajam zaķu bērnam klājās plašajā pasaulē un, kas tad notiek ar sirsniņu, kad neesi mājās, pie saviem mīļajiem.
Savu roku šoreiz gatavojām, kā ģimenes koku. Darbs grūts un atbildīgs, jo kokam jābūt stabilam un drošam, jo tā zaros izvietojas mūsu mīļo cilvēku, mūsu ģimenes sirsniņas... Un, nemaz nav viegli saskaitīt visus ģimenes locekļus, izgriezt, pielīmēt sirsniņu, bet beigās atcerēties, ka savu sirsniņu taču neesi izgriezis!
Lai sirsnīga diena!
💗
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru