Stāsts. Kopā rakstīts. Nr.3

 

Pārmaiņas galvā brieda jau labi sen. Tagad bija pienācis laiks arī fiziskai rīcībai. Viss! Visu veco un ierasto prom, lai taptu… taptu mans jaunais, sen izsapņotais, spožais kosmosa kuģis.

Jā! Jūs brīnāties, vai ne? Visi brīnās, arī Amerikas kosmosa centrā NASA, kas manu idejas izklāstu nemaz līdz galam neizlasīja. Bet es tā centos tulkot amerikāniski pareizi, lai ar Google palīdzību, bet kaut kam taču ir jāuzticas. Es neatkāpšos! Iešu līdz galam, jo nekad no savām idejām neesmu atkāpusies.

Hmm… bet varbūt tomēr šoreiz kļūt apdomīgai? Varbūt es par daudz steidzos? Varbūt pieņemu neapdomīgus lēmumus? Nē, tomēr neatkāpšos! Dzīvojam taču vienreiz, tikai kāpēc..

Tā! Saņemos! Skices ir, tehniskais zīmējums ir. Specifikācija gatava. Izmaksas? Tas nav manai skaistajai galvai domāts! Lai pieslēdzas vīrieši un domā par izmaksām. Ideja tomēr ir svarīgākais.

Pirmais ar ko sākšu, nopirkšu foliju un skaistu kleitu ar sudrabotiem fliteriem klātu. Tad vēl kurpes-spožas, jo spožas un somiņu… Bet pie durvīm kaut kas klauvē.

Vēl mirklis un … atmostos no murgainā sapņa - nu kaut kāds sviests manā galvā! Kāpēc sapnī neesmu randiņā ar to foršo aktieri no Nemīlētie, bet redzu visādas muļķības. Laikam nevajag uz nakti tā pierīties.

Šķērsoju guļamistabu un pametu acis uz naktsskapīša noliktai bildei. Tajā man 7 gadi, bet Džerim - 7 mēneši. Sēžam kopā uz suņubūdas un skatāmies debesīs. Neatceros vairs nevienu, kas tik uzticami vienmēr būtu uzklausījis manas idejas. Kad metāla bļodas pie ieejas būdā bija tukšas, es, vienu galvā maukdama un otru Džerim zobos iestūmusi, skraidīju gar Anniņtantes izžautajām drēbēm un iedomājos to raibumu esam galaktiku.

Skaidrs! Visi sapņi kādreiz beidzas, bet to fliterkleitiņu tomēr jānopēr... Ja, nu gadās uz to NASA centru tikt pie tiem kosmonautiem...

Stāsts. Kopā rakstīts. Nr. 2

Galva bija smaga. Lēnām vēru vaļā acis. Apkārt jautās slāpēta gaisma, balsu murdoņa traucēja saprast, kas ir noticis...

Cerams, ka tam nav nekāda sakara ar pārslimoto covid-u! Saka jau, ka blaknes varot izpausties arī pēc ilgāka perioda. Nu tā piebāztā ar vati galva varētu būt    "smadzeņu migla". Kaut kur to lasīju. Bet, TĀS BALSIS!!!

Lēnām pagriezu galvu uz vīra pusi, bet viņa vieta bija tukša. Parasti es ceļos pirmā, bet viņš saldi čuč, vai izliekas, kamēr saucu brokastīs. Šorīt kaut kas bija mainījies... Pulkstenis izgaismoja trīs ciparus - 6:33. Jāceļas, bet galva kā ar vati piebāzta un tās balsis... no kurienes tās nāk. Ja varētu iekužināties lielās gultas stūrī, ietīties dūnu segā un justies kā bērnībā, līdz mamma nāca modināt.

Celies! Ej nost! Es gribu ēst! Mammītēēē! Mīļā, kur mans instrumentu komplekts?.... Balsis, kur gan bez šīm balsīm. Kā bija tajā filmā? Es gribu palikt viena, vismaz uz vienu stundiņu, mazu stundiņu...

O, nē! Šodien nebūs tā mazā, mazā stundiņa. Auzu pārslu putra vārās, rinda pie vannas istabas durvīm, D vitamīns riebjās un sapulcei jāpieslēdzas pēc 7 minūtēm. Matus izmazgāt nepaspēšu...

Ai, vienalga par tiem matiem. Zoomā tāpat visu izšķir smuks fons un manas jaunās brilles būs uzmanību paģērošs aksesuārs. Tikai pidžama jānomaina pret kaut ko pieklājīgāku. Iešu ieslēgt datoru, bet kas tad tas. Kur palicis dators? Vēl vakar tas stāvēja uz mana galda (ja to tā var nosaukt)? Nav laika meklēt, slēgšos ar telefonu. Galvenais, ka būšu un tikšu pieskaitīta. Mmm, galva vēl vataina...labi, ka nebūs nekas jāatbild.

Kafija! Varu paspēt uztaisīt kafiju un nočiept kripatiņu šokolādes no nebaltās dienas krājumiem. Cukurs uzlabojot smadzeņu darbību. Hmmm, varbūt arī nemazgāto matu stāvokli paspēs uzlabot?

Noskan signāls par saņemtu ziņu. Nevar būt! Pārcēla sanāksmi. Esmu glābta! Gurniem kustot, dejoju savu laimes deju. To visu, pārsteigtām sejām, novēro pārējā ģimene.

Vīrs smīkņājot pieliecas, noskūpsta un jautri paziņo: “Mēs gribējām pateikt, ka pazūdam. Es aizvedīšu sīčus uz skolu un pats ieskriešu veikalā, nevaru tos instrumentus atrast. Tev ir veselas 2 stundas brīva laika!”

Noklaudz durvis un iestājas klusums. Burvīgs sataustāms, sagaršojams saldi laimīgs klusums…

 

Stāsts. Kopā rakstīts.

 

"Ir nomākusies otrdiena, 8. februāris. Es eju, nodūrusi galvu un iegrimusi savās domās. Salst rokas. Ielieku vienu roku kabatā... Saprotu, ka tur ir kaut kas, ko es neesmu likusi...

Tas ir kas mīksts un ļoti pūkains! Bailēs izrauju roku no kabatas reaktīvā ātrumā! Vai man tagad jāizģērbjas, lai atbrīvotos no negaidītā atraduma? Es neuzdrošinos pat pakustēties, kur nu vēl izņemt nezināmo objektu!

Novelku mēteli un saprotu, ka ir diezgan riskanti vilkt to atpakaļ, iespiežu mēteli padusē un saprotu, ka labāk nosalt, nekā vēlreiz piedzīvot šo, tik dīvaino sajūtu, bet tomēr…

Domās pārcilāju, kur esmu bijusi, un kā tas ir nonācis pie manis. Nu nē, vai tas vispār ir mans mētelis? Smarža, auduma tekstūra un krāsā kā arī izmērs.... Savādi.Tas taču nevarētu būt kāda cita mētelis?

Diena ir bijusi draņķīga. Un tad vēl šis atradums.

Tomēr mani vilina tas, kas ir manā kabatā. Pēc taustes tas nebija nepatīkams. Drīzāk mani pirksti,  ko tādu jau bija jutuši.

Es izņēmu to no kabatas. Jā, mīksts un pūkains. Smaržoja pazīstami... Vaniļa, rozes, lavanda... Kurš to var atpazīt? Zeltains stars atspīdēja pelēkajā dienā...

Neesmu jau nekāda gaišreģe, bet nu gan man gribas noskaidrot, kā šis koši dzeltenais mohēras cimdiņš iekļuvis manā kabatā! Nedaudz šķebina tā saldā vaniļas smarža... Tam daudz labāk piestāvētu citronu svaigais aromāts, vismaz krāsai atbilstošāk. Bet, neskatoties uz manu prātuļošanu, neesmu pavirzījusies tuvāk atrisinājumam - kur to esmu redzējusi un, kam tas pieder?

Domas pārtrauc stindzinoša vēja brāzma, kas mani piespiež uzģērbt mēteli atpakaļ. Nosalušie pirksti iekrāsojušies sārti. Nē, svešo cimdu es neģērbšu.

Ātrā, sportiskā solī dodos atpakaļ uz bibliotēku. Nepamet cerība, ka mans mētelis vēl ir tur.....

Līdz cikiem bibliotēka vispār atvērta? Diez es vēl paspēšu?

Varētu jau nedaudz paskriet, bet apavi nav tam piemērotākie. Kurš tad skrien zābakos ar papēdi? Es nudien tā neesmu! Atliek vien cerēt, ka bibliotekāre vēl nebūs aizgājusi.

Bet te, ar muguras smadzenēm jūtu -kāds man seko .

Es pielieku soli...

Steidzos vieglā riksī. Tveru durvju rokturi. Nē, tas nevar būt! Jau ciet! Es palieku aiz durvīm ar svešu mēteli mugurā un to pēc vaniļas smirdošo cimdu kabatā!

Tomēr viņa vēl ir uz vietas,bet neizskatās priecīga, mani ieraugot.

Dīvains tas bibliotekārītes skatiens - tik ierasto smaidīgo acu vietā šoreiz padrūmas, gandrīz niknas acis. Saminstinos, muļķīgi attaisnojos... Pēkšņi iezvanās telefons. .. Nē, nevar būt...zvana BIBLIOTEKĀRĪTE. Un JA man jau zvana bibliotekārīte... tad kas ir TĀ, kas uz mani tik saspringti nolūkojas?

Mirkli vēlāk slaikā lēcienā bibliotekārīte (vai TAS, kas bija iemiesojies viņā) notrieca mani no kājām…

Bums! Atveru acis un saprotu,ka tas ir bijis sapnis. Pagriežu galvu un uz naktsskapīša ieraugu grāmatu,kas šodien jāaiznes uz bibliotēku. Skudriņu bari pārskrien pāri sīkākajiem ķermeņa muskuļiem. Vai tā ir priekšnojauta?

Taču dīvainā, sapņa raisīta sajūta mani nepamet. Piecēlusies no gultas, dodos pie sava mēteļa. Noskurinos un lēni lieku roku mēteļa kabatā...

 

 

Grāmatu izstādes februārī

 Bibliotēkās bieži ir dažādas grāmatu izstādes, jo mums, bibliotekārēm, ļoti patīk saviem apmeklētājiem parādīt visādus dārgumus, kas klusi slēpjas bibliotēkas grāmatu plauktos.

Arī februāris Tavā Bērsteles bibliotēkā arī ir atnāci ar vairākām grāmatu izstādēm.

Šajā mēnesī vari aplūkot bērnu grāmatu izstādi, kas veltīta brīnišķīgajai Margaritai Stārastei; vari iepazīties ar Lietuvas un Igaunijas autoru darbiem gan pieaugušajiem, gan mazajiem bibliotēkas apmeklētājiem. Plauktā goda vietu ieņēmušas arī Māras Zālītes un Skaidrītes Kaldupes grāmatas, jo šim autorēm šogad februārī nozīmīgi gadu skaitļi...

Priecāšos, ja ieraudzīsi grāmatu, kas Tevi iepriecinās! Tiekamies bibliotēkā

Ar cieņu un smaidu

Tava bibliotekāre Anita

Zvans, kas liek pasmaidīt!

 Bibliotekārs gandrīz ik dienu saņem telefona zvanus ar palīdzības lūgumiem. Vietējās kopienas cilvēkiem tiek palīdzēts tikt galā ar dažādu iestāžu kontaktinformācijas meklēšanu, līgumu slēgšanu, pieteikumiem uz konsultācijām pie ārstiem un uz izmeklējumiem... Tā varētu turpināt vēl daudz, bet ir tie zvani, kas atmodina platu, jo platu smaidu bibliotekāra sejā.

Ziniet, kādus zvanus ir patīkami saņemt? Liels prieks ir tad, kad bibliotēku sazvana cilvēks, kas meklē savu bērnības draugu, skolas vai studiju biedru un Tu vari teikt, ka atstāto kontaktinformāciju varēsi nodot, jo cilvēku zini un vari palīdzēt...

Lai vairāk "smaidīgo" telefona zvanu! Atceries arī Tu piezvanīt vai uzrakstīt, kādam savam sen nesastaptam draugam!

#Argrāmatuuzbērnudārzu

 #Argrāmatuuzbērnudārzu 

Jā, tieši ar šādu mirkļbirku 2016.gada pašā izskaņā radās #Bērstelesbibliotēka lasītveicināšanas programma pirmsskolas vecuma bērniem "Lielais Lauvēns Lasītājs"

Dzīvē tas notika sekojoši- bibliotekāre krāva grāmatas lielajā ceļojumu somā, ņēma līdzi dažādus materiālus, ar kuru palīdzību top radošie darbi un brauca uz bērnudārzu. Kādu reizi pie bērniem nāca ciemos Peles kundze, kādu reizi Bizmārīte Mārīte; citā reizē durvis vēra Rūķis, bet reizēm bija klāt ar lielo grāmatu somu vienkārši bibliotekāre. Un, ziniet, tas bija BRĪNIŠĶĪGI! Katra mūsu tikšānās reize bija ĪPAŠA ( un mums bija veselas 57!!! ĪPAŠĀS tikšanās reizes)

Kopā lasījām kādu stāstu, izrunājām izlasīto krustu-šķērsu, visi līmējām, zīmējām, lipinājām, dziedājām, skatījām nelielas izrādītes un gājām rotaļās...

Vecāki 108 bērniem ļāva lasīt Bērsteles bibliotēkas grāmatas- bērni izlasīja 1765 grāmatas! Kopā rosījāmies gandrīz 4 gadus. Protams, slimība, kas skāra visu pasauli, apstādināja arī šo. Diemžēl, nācās sastapties arī ar kolēģu viedokli, ka "šis ir noiets etaps", "nav aktuāli", bet ar lielu prieku skatos uz citām bibliotēkām, kur tas tomēr ir gan svarīgi, gan aktuāli. https://www.facebook.com/bauskasbernubiblioteka un https://www.facebook.com/vircavasbiblioteka - man ļoti liels prieks par šīm bibliotēkām! Un es zinu, ka tām izdosies! Un arī #Bērstelesbibliotēka izdosies... Varbūt savādākā formā, citādākā veidā, bet izdosies, jo SIRDSDARBU darīt nevar liegt!

Ar cieņu un smaidu,

Tava bibliotekāre Anita Šveda

Periodika 2022.

 Bērsteles bibliotēkā 2022.gadā 

būs pieejami 18 dažādu nosaukumu žurnāli un laikraksti. 

Vingrojam kopā. Vingrojam bibliotēkā.

 Vienmēr jau Tu domā, ko saviem cilvēkiem piedāvāt, kā viņus iepriecināt, kā viņus ieinteresēt... Un, jā! Jau labi sen bibliotēka nav vieta, kur tikai maina grāmatas un periodiku. Bibliotēka ir vieta, kur tiekas, kur iepazīstas, kur kopīgi darbojās un dalās savās interesēs.

Un pienāca tā jocīgā reize, kad bibliotēka aicināja vingrot. Sanākt un trenera pavadībā vingrot! Ne lēkt un auļot, bet stiprināt muskuļus, izkustināt locītavas, atslogot saspringtās jostas un spranda daļas tiem, kas daudz laika savā darba dienā vada sēdus. Vingrot ar prātu...

Ar lielu pietāti un satraukumu devos uz 1.nodarbību un turēju īkšķus, lai ir cilvēki, lai viņiem patīk, lai izdodas... 2.nodarbība mani sagaidīja ar kuplāku apmeklētāju skaitu, bet 3. nodarbībā jau bija tik daudz vingrotāju, ka telpas kvadratūras limits bija sasniegts!

Mēs kopā vingrojam jau mēnesi un tamdēļ lūdzu apmeklētājām izteikt savu viedokli par šim nodarbībām.

Dita: "Ļoti patīk vingrošanas nodarbības, tā ir atkāpe no ikdienas, laiks pabūt pašai ar sevi, savu ķermeni, pārbaudīt tā robežas."

Jana: "Super! Vingrojot jūtu tādas muskuļu daļas, par kurām pat nezināju, ka tādas ir. Lielisks treniņš un darbs ar sevi."

Sintija: "Man patīk kompānija, pozitīvā gaisotne. Un treniņš ir ļoti labs, jo pēc tam jūtu, ka man ir arī muskuļi"

Lauma: "Man patīks tas,ka tā ir citādāka vingrošana,nekā ierasts.Nav jālec. It kā Tu visu laiku esi uz zemes,nekusties ātri,un izrādās,ka arī tā var ļoti piekust un izkustināt visus muskuļus. Un tā atmosfēra ir super-stundu var atslēgties foršā kompānijā.nVairāk tāda meditācija sanāk. Uz šo dodos ar prieku un kā uz atpūtu, jo zinu,ka piekusīšu ļoti,bet pēc tam ir baigais atslābums un laba sajūta. "

Kristīne :" Tā ir mazliet paātrinātas elpas atelpa"

Diāna: Man patīk! Pirms tam ļoti sāpēja mugura, un visi muskuļi likās stīvi un gluži kā ieklemmējušies, bet tagad muguras sāpes ir gandrīz nemanāmas un ir tik forša sajūta, kad jūti, ka ir izkustināts katrs muskulis Un,protams, uz stundu izrauties no ikdienas, foršā kompānijā "

Inga: "Apvieno patīkamo ar lietderīgo. Burvīga trenere ar mierīgu, precīzu pieeju katrai no mums. Mazliet smeldzošu muskuļu nenāk par skādi. "

Alise: "Man patīk, ka trenere skaidri pastāsta, ko un kā jādara, kāds labums manam ķermenim no konkrētā vingrinājuma. Patīk piedāvātie vingrojumi"

Un tā mēs varētu turpināt un turpināt, jo labais jau vairojas tikai šādi- stāstot par to... Ja vēlies mums pievienoties un ieriecināt savu ķermeni, gaidīšu ziņu.

Tava bibliotekāre Anita Šveda

P.S. Vingrojam piektdienās, 19.00 Bērsteles kultūras nama telpās.

"Es esmu Boss"

 Tavas bibliotēkas plauktus ir papildinājušas vairākas ļoti vērtīgas grāmatas vecākiem un pedagogiem.

Kā īpašāko šoreiz vēlos izcelt Zanes Zustas grāmatu "Es esmu Boss". Grāmatu autore radīja ar mērķi palīdzēt bērniem un viņu vecākiem, kuri saskārušies ar obsesīvi kompulsīvajiem traucējumiem (OKT) vai līdzīgiem ar trauksmi saistītiem traucējumiem.

Grāmata caur sirsnīgu stāstu vienkārši un saprotami skaidro bērnam, kas ar viņu notiek, tajā pat laikā rādot vecākiem, kas notiek ar viņu bērnu un to, kā tam var vislabāk palīdzēt.

P.S. Plauktā savus lasītājus gaida arī klīniskās psiholoģes T.Kerijas sarakstītās grāmatas "Ko domā mans bērns?" un "Ko domā mans pusaudzis?", H.Montgomerijas grāmata "Vecāku maģija" un E.Zelčas grāmata "Arī labas mammas drīkst kļūdīties..."

Tad jau vēl nav miris...

 "O, šajā ciemā ir bibliotēka! Tad jau vēl nav miris ciems..."

/bibl.apmeklētājs no galvaspilsētas/

KiKa Mika Tavas bibliotēkas plauktā

 Daudzi Tavas bibliotēkas mazie lasītāji ir labi pazīstami ar meitenīti KIKU MIKU, kas dzīvo viņu mīļajās grāmatās, bet par grāmatu autori zināms ir mazāk.

Autore LINA ŽUTAUTE par sevi stāsta: „Cik vien sevi atceros, es esmu zīmējusi – uz sienām, grīdām, sniegā, galdiem, logiem, tāfeles klasē, savām delnām un citviet. Es nevaru pārstāt zīmēt, it īpaši bērniem un uz papīra.

Tiesa, es vienmēr neesmu bijusi māksliniece. Kad pabeidzu vidusskolu, es turpināju studijas Šauļu universitātes Mākslas nodaļā. Drīz vien es apjautu, ka daudz labāk man tīk zīmēt jautrus tēlus nevis nopietnas dāmas, kuras pozē, kluso dabu un ainavas. Bija cilvēki, kuriem mana aizraušanās šķita muļķīga un šie skeptiķi arī mani pārliecināja, ka zīmēt omulīgus tēlus bērnu auditorijai nav nopietna nodarbe. Es kļuvu par dizaineri, taču jau drīz vien sapratu, ka tā nekļūs par manu sirdslietu. Man pietrūka mīlīgie tēli, tāpēc pēc kāda laika atkal atgriezos pie sava sapņa un kļuvu par bērnu grāmatu ilustratori. Pēdējo gadu laikā esmu ilustrējusi gan izglītojošas grāmatas, gan daiļliteratūras darbus bērniem”.

Linas sarakstītās un ilustrētās bērnu un pusaudžu grāmatas Lietuvā vairākus gadus atzītas par labākajām šīs auditorijas grupā. Arī Tavā bibliotēkās tās ir bērnu ļoti iemīļotas. Garie un tumšie vakari ir kā radīti, lai atkal un atkal iepazītos ar mazās nebēdnes KIKAS MIKAS piedzīvojumiem.

Lillvioletais?

Krāsaino grāmatu izstādes bibliotēkā ir ļoti iecienītas... 

 Ir reizes, kad visas grāmatas pat vēl neatrod savu vietu plauktā, 

bet jau ir nonākušas lasītāju rokās, jo... 

Jā, krāsa piesaista! 

Šoreiz lasītājas ierosinātā krāsa grāmatu izstādei.

Šī īpatnējā krāsa, ko cilvēki tik atšķirīgi  uztver.

 Ir tie, kas saka, ka lillā; ir tie, kas saka, ka violets... 

Tad, nu, lai visiem gana labi-

LILLVIOLETS 

Pat briesmoņi tīra zobus...

     Jā! Tieši tik jokains nosaukums ir izvēlētajai lasāmgrāmatai, tiekoties ar Zilās grupas mazumiņiem PII "Mārpuķīte".
     Klāt kārtējais grāmatu rīts pirmsskolā, bet tas nav ierastais rīt... tas ir vēl īpašāks, kā citi, jo grupas puiši ir sarūpējuši sveicienus meitenēm, skolotājām. Lielumlielais prieks tiek arī man, bibliotekārei! Ziedi, mīļi apskāvieni, rokasspiedieni, saldumiņi un pati īpašākā dāvana- bērnu gatavotā grāmatiņa ar skaistiem zīmējumiem!

       Un, tad gan varam ķerties pie darba! Grāmatā izlasāmais tiek sadzirdēts tik patiesi, ka, netiekot vēl pusē, jau skaidri redzama mazo pirkstiņu rosība mutītēs, pārbaudod, kas tad īsti ar tiem zobiem tur ir. Ja lasi par to, ka Caurumu briesmonis ar mazu āmuriņu kaļ caurumu zobā, lai ierīkotu tur dzīvokli, tad tas tā arī ir!  Atliek vien tikai tiešām tam noticēt un tad, Tu dzirdi saucienu: "Bet man ir daudz dzīvokļu! Daudzdzīvokļu māja mutē!" Tā, lūk, tas notiek... ja uzmanīgi klausās, kas tiek lasīts!

       Tad var arī to dzīvokli uzzīmēt! Diezin, kā tad var izskatīties izkaltā zobiņā? Mazie to zina pilnīgi droši un Caurumu briesmonīši tiek pie jaukiem dzīvoklīšiem ar TV, dīvāniem, ledusskapjiem, futbola spēlēm un pat īstiem zobiņu lietutiņiem no debesīm!

      Bērnu fantāzija ir neparspējama... ļausimies tai! 

Līdz citai tikšanās reizei, mani brīnišķīgie! 

Ar cieņu un smaidu,

Tava bibliotekāre Anita

Ar grāmatu uz bērnudārzu arī "Saulespuķē"

Grāmatas tiek mainītas arī Rundāles novada PII "Saulespuķe" 

Šeit šo iespēju izmanto 19 bērni. 

Šeit gan bez radošajām aktivitātēm, bet katrā reizē noteikti tiek kopīgi  izlasīta arī kāda grāmatiņa... un piedzīvotas sāpes, ja kāds ir ātrāk paņēmis to grāmatiņu, ko Tu esi noskatījis 💔

Dino diena Sarkanajā grupā

Šodien grāmatu maiņas diena PII "Mārpuķīte" Sarkanajā grupā!

 Kā parasti- enerģiska un draudzīga sasveicināšanās, īpašie čuksti ausī, rokas  tvēriens un spridzinošie acu skatieni!

Kurš pirmais!??? 

Tu tikai nepaņem to grāmatu!!!

 Un tā līdz beidzamajam... 😉  

Un tālāk kas?

 Ko šodien vēl darīsism?

 Pārsteigums būs?

 Kas šodien tajā brīnumu kastē līdzi?

Brīnumu kastē šodien stāsts par dinozauru Rego, kas visiem lika gaidīt... Beigās viņš arī tapa "uzlikts un papīra" ar guašām- īsts, spilgts un krāsains!

 Kā Sarkanā grupa- kārtīgi enerģijas spridzinātāji un lielas personības.

P.S. Šodienas topa grāmata- "Mūmijas" 

Mīlestība var būt tik dažāda...

      Lai arī bibliotēkas apmeklētāji ir ļoti iecienījuši krāsu grāmatu izstādes, šoreiz tomēr krāsas nav. 

Šoreiz ir

 SIRDS un MĪLESTĪBA... 

Tik atšķirīga  un pārsteidzoša,

 tik pat arī prognozējama savā saturā un izskatā. 

Dažāda.

 Lai katram tīk...

P.S. Aklā randiņa šoreiz ar grāmatu nebūs ❤

Ar cieņu un smaidu, 

Tava bibliotekāre Anita

Melns

     Krāsainās grāmatu izstādes Tavā bibliotēkā ir cieņā. Lasītāji atzīst, ka daudz vairāk tiek piesaistīta uzmanība, kā konkrēta autora izstādītajām grāmatām vai noteiktas tēmas grāmatām. 

Aiz baltā nākot melnais... 

Tad, nu šoreiz MELNS. 

Zudušais decembris

      Janvāris jau ir krietni ieskrējies, bet es joprojām neesmu pastāstījusi par to, cik čakls un darbīgs ir bijis decembris Tavā bibliotēkā. Gan mazāki un lielāki "mārpuķēni", gan vietējas pirmsskolas mazuļi ir ļoti jauki darbojušies.

      Kopā ar "Mārpuķītes" piecgadnieku grupiņu lasījām stāstu par lāci un mazo pelīti Sārtulīti. Uzzinājām, kā jārīkojās, ja ir sniegā zudušas peles, kas jādara ar lielo sniega lāpstu un sagatavojāmies arī paši iet rakt sniegu. Šoreiz gan joku sniegu, jo cepures un cimdi mums arī joku... Mainījām grāmatas, kraukšķinājām piparkūkas un mīļojāmies līdz citai tikšanās reizei! 

               Šeit vairāk foto!

     Paši mazākie Tavas bibliotēkas apmeklētāji klausījās brīnišķīgo stāstu par piparkūku vīriņu Kraukšķīti, paši gatavoja lielas papīra "piparkūku" sirdis un uz nebēdu kraukšķināja piparkūciņas. Tiekamies atkal jau pavisam drīz! 

Šeit vairāk mazo "kraukšķīšu"

     3-5 gadus vecie vietējās pirmsskolas mazuļi iepazinās ar rūķiem. Kopīgiem spēkiem uzzinājām, kādi tie ir- cik dažādi, kur dzīvo, kā uzvedās un izskatās. Kopīgi gatavojām savus rūķus un rotājām bibliotēkas eglīti, lai arī tā spoži sagaida Ziemassvētkus. Katram sauja gardo piparkūku un pavisam "īsts" dārgakmens no bibliotekāres

"Mārītes" un viņu rūķu darbi

     Arī vietējās pirmsskolas sagatavošanas grupas bērni iepazinās ar rūķiem.  Nedaudz iešķībi skatieni uz mazāko bērnu rūķiem, prātuļojumi, ka viss taču tik viegli, tik viegli... bet beigās darbiņš izvērtās daudz grūtāks, ilgāks un pamatīgās. Malacīši! Tiešām paveica! Rūķu pilna bibliotēka, puncīši pilni ar piparkūkām, bet kaklā katram pakārts  "paldies" no bibliotekāres- ĪSTS rūķu dārgakmens!  

Lielākie arī par rūķiem zina visu!

Tiekamies atkal jau pavisam drīz! 

Ar cieņu un smaidu,

Tava bibliotekāre Anita